Dr.Lal Karun

  Tu esi gaisma, kas piedzimusi šajā pasaulē Ir patiesība, kas dzīvo dziļāk par domām, dziļāk par vārdiem, dziļāk par šaubām. Tā nav ideja, ko var iemācīties. Tā ir atcerēšanās. Tu neesi tikai ķermenis, ne tikai prāts, ne tikai dzīves stāsts. Tu esi apziņa, kas caur šo ķermeni raugās pasaulē. Tu esi gaisma, kas uz laiku izvēlējusies formu. Latviešu dvēseles izjūtā gaisma vienmēr bijusi kas vairāk nekā fizisks fenomens. Gaisma ir bijusi patiesība, skaidrība, dzīvība. Gaismu godināja saullēktā, gaismu sagaidīja ziemas saulgriežos, gaismu sargāja mājas pavardā. Arī cilvēkā tika saskatīta gaisma – klusa, bet spēcīga, pieticīga, bet noturīga. Kad cilvēks sāk šo gaismu sevī just, mainās visa dzīves uztvere. Viņš vairs nejautā, kā kļūt par kaut ko vairāk. Viņš sāk atcerēties, kas viņš jau ir. Gaisma kā iekšējā būtība, nevis sasniegums Mūsdienu pasaule bieži māca, ka cilvēkam jākļūst labākam, spēcīgākam, gudrākam. Ka gaisma ir kaut kas, kas jāsasniedz ar pūlēm. Taču garīgā piered...

  Prāts kā patiesās iekšējās bagātības avots Ievads – pāri naudai un materiālajiem panākumiem Pasaulē, kur bagātību bieži mēra skaitļos, īpašumos un redzamā statusā, jaunam cilvēkam ir viegli noticēt, ka ķermenis kļūst bagāts tikai caur ārēju uzkrāšanu. Vairāk naudas, augstāks amats, lielāks komforts. Taču garīgās un mistiskās tradīcijas dažādās kultūrās norāda uz klusāku un dziļāku patiesību: tieši prāts padara ķermeni bagātu. Šis apgalvojums nenoliedz materiālo pasauli. Tas vienkārši noliek to pareizajā vietā. Prāta stāvoklis nosaka, kā tu piedzīvo savu ķermeni, enerģiju, veselību un pat spēju pieņemt labklājību. Bez iekšējas bagātības ārējā labklājība bieži šķiet tukša. Ar iekšēju bagātību arī vienkārši apstākļi var justies piepildīti, jēgpilni un dzīvi. Ko nozīmē bagāts prāts? Bagāts prāts nav prāts, kas piepildīts ar informāciju vai nepārtrauktu pozitīvu domāšanu. Tas ir prāts, kas ir plašs, klātesošs un saskaņots ar dzīvi, nevis pastāvīgā cīņā ar to. Iekšējā bagāt...

  Kārtība pastāv arī tad, kad dzīve šķiet haotiska un apmaldījusies Dažreiz dzīve var šķist kā puzle, kurai trūkst puses gabaliņu. Plāni izjūk, cilvēki mainās, parādās negaidīti izaicinājumi, un pēkšņi ceļš uz priekšu izskatās neskaidrs un nedrošs. Īpaši jaunībā dzīve var atgādināt milzīgu, mežonīgu labirintu bez kartes. Ir viegli noticēt, ka viss ir nejaušs, netaisnīgs, haotisks vai bez jēgas. Taču ieskaties dziļāk. Zem katra nenoteiktības viļņa plūst kārtības straume, kas virza dzīvi uz priekšu. Pat tad, kad tava pasaule šķiet nesakārtota, smaga vai neprognozējama, Visums nav izgājis no kontroles. Pastāv kustība uz izaugsmi, uz mācīšanos, uz kaut ko jēgpilnu. Visums ar apbrīnojamu precizitāti attīstās kopš laika sākuma. Zvaigznes dzimst noteiktos ciklos, gadalaiki pienāk tieši laikā, daba nepārtraukti atjaunojas un sevi dziedina. Šī pati inteliģence plūst arī caur tavu dzīvi. Tu neesi šeit nejauši. Viss tev apkārt ir daļa no lielāka raksta, kas nemitīgi veidojas, pat ja tu ...

  Kontrolēta uzmanība kā mūsu laika noteicošā prasme Kontrolēta uzmanība ir kā lāzera stars: koncentrēta, precīza un pietiekami spēcīga, lai pārgrieztu šķēršļus, kas iepriekš šķita nepārvarami. Pasaulē, kas ir pārpildīta ar informāciju, traucēkļiem un savstarpēji konkurējošām prasībām, spēja noturēt uzmanību ir kļuvusi par vienu no retākajām un vērtīgākajām cilvēka spējām. Vairs nepietiek tikai ar talantu, intelektu vai motivāciju. Bez uzmanības šīs īpašības izklīst. Ar uzmanību pat ierobežoti resursi var dot neparastus rezultātus. Mūsdienu kultūra bieži slavina ātrumu, daudzuzdevumu veikšanu un pastāvīgu pieejamību. Taču sociālās sistēmas, kurās dzīvojam — darba vide, izglītība, mediji un tehnoloģijas — klusām atklāj citu patiesību: progress pieder tiem, kuri spēj noturēt uzmanību sadrumstalotā pasaulē. Kontrolēta uzmanība nav par to, kā darīt vairāk vienlaikus. Tā ir par to, kā darīt īsto lietu pietiekami dziļi un pietiekami ilgi, lai notiktu īstas pārmaiņas. Kāpēc koncentr...

  Kvantu apziņas atvēršana kā iekšējā pieredze Vārds “kvantu” mūsdienās bieži tiek lietots zinātnē, tehnoloģijās un filozofijā, taču dziļākā nozīmē tas apzīmē ko daudz vienkāršāku un reizē daudz noslēpumaināku: realitātes smalkāko slāni, kur viss ir savienots, kur robežas izzūd un kur novērotājs pats kļūst par notikuma daļu. Kvantu apziņa nav teorija, bet pieredze. Tā ir spēja apzināties, ka dzīve nav mehāniska virkne notikumu, bet dzīvs, pulsējošs lauks, kurā katra doma, sajūta un izvēle rada viļņus. Latviešu pasaules izjūtā šāda pieredze nekad nav bijusi sveša. Lai arī tā netika saukta par kvantu apziņu, tā tika izdzīvota dabā, dziesmā, klusumā un saskarsmē ar neredzamo. Cilvēks juta, ka pasaule nav tikai tas, ko var redzēt ar acīm. Viņš juta, ka aiz redzamā slēpjas dzīva klātbūtne. Kvantu apziņas atvēršana nozīmē atgriezties pie šīs smalkās uztveres. Viss ir saistīts: senā zināšana jaunā valodā Kvantu fizika māca, ka viss Visumā ir savienots. Ka attālums nav absolūts. ...

  Meža Apziņa: Miers, Kas Aug Koku Klusumā Tu un mežs – viens elpas ritms Dārgais draugs, Ja ir kāda vieta Latvijā, kur cilvēks intuitīvi sajūt patiesību par sevi, tad tas ir mežs. Ne pilsētas steiga, ne biroja sienas, ne ziņu virsraksti – bet koku klusums. Tur, kur sūnas klāj zemi, kur priedes stiepjas debesīs un kur vējš runā bez vārdiem. “Meža Apziņa: Miers, Kas Aug Koku Klusumā” nav tikai poētisks tēls. Tas ir atgādinājums, ka Tava būtība ir tikpat dziļa, mierīga un spēcīga kā Latvijas meži. Es runāju ar Tevi kā ar radītāju. Kā ar apziņu, kas uz laiku ir izvēlējusies iemiesoties šajā zemē. Tu neesi atdalīts no dabas. Tu esi tās turpinājums. Un tāpat kā mežs aug klusumā, arī Tava pārpilnība aug no iekšējā stāvokļa. Apziņa – auglīgā zeme visam Apziņa ir zeme. Domā kā sēkla. Sajūta kā ūdens. Un rezultāts – Tavas dzīves raža. Latvijā mēs labi saprotam ciklus. Pavasaris, vasara, rudens, ziema. Sēšana un pļauja. Taču daudzi aizmirst, ka šis pats princips darbojas arī ...

  Klusuma Spēks: Ziemeļu Dvēseles Iekšējā Vara Latvijā klusums nav tukšums. Tas ir pilns. Pilns ar nozīmi, pilns ar elpu, pilns ar klātbūtni. Ziemeļu cilvēks nav skaļš, jo viņam nav nepieciešams pierādīt savu esamību ar vārdiem. Viņš ir kā dziļš ezers: virspusē mierīgs, bet dziļumā – bagāts ar dzīvi, atmiņām un spēku. Klusums latviešu kultūrā nav vājuma zīme. Tas ir brieduma apliecinājums. Spēja nerunāt lieki, spēja nepaskaidrot katru sajūtu, spēja palikt sevī arī tad, kad pasaule prasa trokšņot — tā ir ziemeļu dvēseles iekšējā vara. Šī nodaļa ir par klusumu kā garīgu praksi. Kā ceļu uz sevi. Kā spēku, kas nevis apspiež, bet atbrīvo. Ziemeļu daba kā klusuma skolotāja Latvijas ainava pati par sevi māca klusumu. Plakani lauki zem pelēkām debesīm. Garas ziemas ar smagnēju sniegu. Miglas, kas klusi slīd pāri pļavām. Vējš, kas nepļāpā, bet elpo. Šī vide veido cilvēku. Nevis dramatiski, bet lēnām. Tā iemāca pacietību. Iemāca novērot. Iemāca būt kopā ar sevi. Ziemeļu daba ne...