Klusuma brīnums ikdienas dzīvē

 

Klusuma brīnums ikdienas dzīvē

Kad uztvere kļūst smalkāka

Ir teiciens: tur, kur ir liela mīlestība, vienmēr notiek brīnumi. Bet paskatīsimies uz to mazliet tuvāk, bez pārspīlējumiem. Varbūt brīnumi nav kaut kas tāls vai pārdabisks. Varbūt tie ir ļoti klusi, gandrīz nemanāmi — tik nemanāmi, ka mēs tos vienkārši nepamanām.

Ikdienas dzīvē Latvijā bieži vien rit savā tempā — darbs, ģimene, pienākumi, rēķini, laika apstākļi, kas ne vienmēr lutina. Un šajā visā mēs bieži sakām: “Kad būs vairāk laika, tad es dzīvošu.” Bet dzīve jau notiek tieši tagad.

Kas, ja brīnums nav kaut kas, kas pie mums atnāk… bet kaut kas, ko mēs sākam ieraudzīt?

Eksperiments tev: šodien uz 3 minūtēm apstājies. Ne maini neko. Vienkārši ievēro — skaņas, sajūtas ķermenī, savu elpu. Tas arī viss. Bez analīzes.

Tu varētu pamanīt — pasaule nav kļuvusi citāda. Bet tava uztvere ir kļuvusi nedaudz smalkāka.

Un tieši tur sākas brīnums.

---

Klusuma zinātne praksē

Klusums bieži tiek pārprasts. Daudzi domā — klusums nozīmē, ka nekas nenotiek. Bet patiesībā klusums ir ļoti aktīvs stāvoklis.

Padomā: kad ezera virsma ir mierīga, tu vari redzēt dziļumā. Kad tā ir viļņaina, viss kļūst izplūdis.

Prāts darbojas tieši tāpat.

Latvijas ikdienā mēs esam pieraduši pie “domāšanas režīma” — analizēt, plānot, uztraukties. Tas ir noderīgi, bet, ja tas kļūst nepārtraukts, tas rada iekšēju troksni.

Klusuma zinātne ir vienkārša: jo mazāk iekšējā trokšņa, jo skaidrāka uztvere.

Neliels eksperiments:

• Sēdi 5 minūtes mierā

• Vēro savas domas, bet neseko tām

• Izturies pret tām kā pret mākoņiem debesīs

Sākumā tas var šķist garlaicīgi vai pat neērti. Tas ir normāli. Bet pamazām tu pamanīsi kaut ko interesantu — starp domām parādās nelielas spraugas.

Šajās spraugās ir miers.

Un šis miers nav jāizveido. Tas jau ir tur.

---

Apzināta dzīvošana Latvijas ritmā

Apzināta dzīvošana nenozīmē aizbraukt uz kalniem vai atteikties no ikdienas. Tieši pretēji — tas nozīmē būt pilnībā klātesošam savā dzīvē.

Latvijā ir skaista daba, bet cik bieži mēs to patiešām redzam? Mežs kļūst par fonu, nevis pieredzi.

Eksperiments:
Nākamreiz, kad ej pa ielu vai mežu:

• Atstāj telefonu kabatā

• Pievērs uzmanību krāsām, smaržām, skaņām

• Ievēro, kā jūtas tavs ķermenis

Tas neprasa papildu laiku. Tas tikai prasa uzmanību.

Apzināta dzīvošana sākas nevis ar lielām pārmaiņām, bet ar maziem mirkļiem, kuros tu esi patiesi klātesošs.

Un interesanti — kad tu esi klātesošs, dzīve sāk šķist bagātāka, pat ja ārējie apstākļi nemainās.

---

Nedualitāte vienkāršā valodā

Austrumu filozofijā ir ideja: nav divu. Tas, ko tu meklē, un tas, kas tu esi — nav atdalīti.

Tas var izklausīties sarežģīti, bet paskatīsimies praktiski.

Parasti mēs domājam:
“Es būšu mierīgs, kad viss būs kārtībā.”

Bet kas, ja tas ir otrādi?
Kad tu esi mierā, lietas sāk sakārtoties.

Eksperiments:
Nākamreiz, kad jūti spriedzi:

• Neuzdod jautājumu “kāpēc tas notiek?”

• Pajautā: “Kas šobrīd to piedzīvo?”

Nevis filozofiski, bet ļoti tieši.

Tu vari pamanīt — ir sajūtas, ir domas, bet ir arī kaut kas, kas tās novēro.

Šis novērotājs ir mierīgs. Tas nav iesaistīts drāmā.

Un jo biežāk tu to pamani, jo mazāk tu pazūdi savos stāstos.

---

Patīkamības enerģija

Cilvēki bieži domā, ka laime nāk no rezultātiem. Bet patiesībā tā bieži nāk no iekšējā stāvokļa.

Padomā par vienkāršu situāciju:
Divi cilvēki dara vienu un to pašu darbu. Viens ir saspringts, otrs — mierīgs un iesaistīts.

Kurš būs efektīvāks?

Patīkamības enerģija nav vājums. Tā ir ļoti praktiska.

Eksperiments:
Šodien izvēlies vienu darbību — varbūt trauku mazgāšanu vai e-pastu rakstīšanu.
Un dari to:

• Nedaudz lēnāk

• Ar vieglu smaidu (pat ja sākumā tas šķiet mākslīgi)

• Ar uzmanību uz procesu, ne tikai rezultātu

Tu vari pamanīt — darbs nemainās, bet tava pieredze mainās.

Un interesanti — bieži uzlabojas arī rezultāts.

---

Pārpilnības domāšana bez ilūzijām

Pārpilnība nenozīmē, ka tev pēkšņi būs viss. Tā nozīmē, ka tu redzi to, kas jau ir.

Latvijā cilvēkiem ir dziļa darba ētika, bet bieži arī ieradums koncentrēties uz to, kas trūkst.

Pamēģinām nelielu eksperimentu:
Katru vakaru pieraksti 3 lietas, kas šodien bija labi.

Ne lielas lietas. Var būt:

• Silta tēja

• Labs sarunu brīdis

• Sajūta, ka esi kaut ko paveicis

Sākumā tas var šķist vienkārši. Bet pēc nedēļas tu redzēsi — tava uzmanība sāk mainīties.

Un kur iet uzmanība, tur iet enerģija.

---

Cilvēka potenciāls ikdienā

Bieži mēs domājam par potenciālu kā kaut ko lielu — karjeru, sasniegumiem, mērķiem.

Bet potenciāls sākas ar spēju:

• būt mierā

• redzēt skaidri

• reaģēt apzināti, nevis automātiski

Eksperiments:
Nākamreiz, kad kāds tevi nokaitina:

• Neatbildi uzreiz

• Ievēro savu reakciju

• Pagaidi 10 sekundes

Šīs 10 sekundes var mainīt visu.

Tas nav par to, ka tu kļūsti “labāks cilvēks”. Tas ir par to, ka tu kļūsti brīvāks savās izvēlēs.

Un tas ir īsts potenciāls.

---

Mistika bez dramatizēšanas

Mistika bieži tiek saistīta ar kaut ko noslēpumainu vai pārdabisku. Bet patiesībā tā var būt ļoti vienkārša.

Tas ir mirklis, kad:

• tu jūties pilnībā klātesošs

• laiks it kā palēninās

• tu nejūti trūkumu

Šādi mirkļi jau notiek tavā dzīvē. Tikai mēs tos bieži ignorējam.

Eksperiments:
Šodien, kad piedzīvo kaut ko patīkamu:

• Nepārej uz nākamo lietu uzreiz

• Paliec tajā vēl 10 sekundes ilgāk

Ļoti vienkārši.

Bet šajās 10 sekundēs tu trenē savu spēju būt dzīvē, nevis tikai skriet cauri tai.

---

Dzīve kā eksperiments

Nav nepieciešams ticēt visam, ko lasi. Pat šim ne.

Daudz interesantāk ir pārbaudīt.

• Kas notiek, ja tu katru dienu 5 minūtes sēdi klusumā?

• Kas notiek, ja tu vairāk ievēro, mazāk reaģē?

• Kas notiek, ja tu izvēlies patīkamu stāvokli, nevis gaidi to no ārpuses?

Tu vari kļūt par sava prāta pētnieku.

Un šī izpēte nav smaga. Tā var būt pat diezgan interesanta.

---

Noslēguma pārdoma

Brīnumi, par kuriem mēs runājām sākumā — tie nav kaut kur tālu.

Tie notiek brīdī, kad:

• tu patiešām redzi

• tu patiešām dzirdi

• tu patiešām esi klātesošs

Dzīve nemainās uzreiz. Bet tava pieredze par to — jā.

Un reizēm tas ir viss, kas nepieciešams.

Pamēģini. Nevis visu uzreiz. Tikai vienu mazu soli.

Un paskaties, kas notiek.

Please visit https://drlal.at

Bezgalība tevī: vieglums ikdienā

 

Bezgalība tevī: vieglums ikdienā

Aiz katras lietas – bezgalīgs plašums

Aiz katra objekta slēpjas bezgalība. Objekts pats par sevi ir ierobežots – galds, krēsls, telefons. Bet, ja tu ņem šo objektu un sadali to arvien mazākās daļās, nonāc līdz atomam. Un kas ir atomā? Lielākoties – telpa. Bezgalīgs plašums.

Tāpat arī dzīvē. Viss, ko tu redzi, šķiet ciets, noteikts un konkrēts. Bet patiesībā viss balstās uz kaut ko daudz plašāku, neredzamu. Aiz redzamā ir neredzamais. Aiz formas – bezforma.

Latvijā mēs mīlam dabu – mežus, jūru, plašos laukus. Bet vai esi pamanījis, ka pat šī daba ir tikai neliela daļa no bezgalīgā? Un tas pats bezgalīgais ir arī tevī.

Dzīve nav tik smaga, kā šķiet

Dažreiz mēs dzīvi uztveram pārāk nopietni. Rēķini jāmaksā, darbs jādara, ziema atkal gara... un smaids kaut kur pazūd.

Bet padomā – ja viss nāk no bezgalības un atgriežas bezgalībā, tad kāpēc tik ļoti satraukties par mazām lietām?

Autobuss kavējas? Lieliski – vēl dažas minūtes, lai paskatītos apkārt. Lietus līst? Ideāli – daba pati laista puķes, tev nav jāstrādā.

Mazliet humora dzīvē dara brīnumus. Kad tu atslābsti, tu sāc redzēt plašāk.

No ierobežojuma uz pārpilnību

Cilvēki bieži domā: “Man nepietiek.” Nepietiek naudas, laika, iespēju. Bet tas ir skatījums no objekta līmeņa – ierobežots.

Kad tu saproti, ka viss nāk no bezgalības, tad arī tava uztvere mainās. Tu sāc redzēt, ka iespēju ir daudz vairāk, nekā šķiet.

Latviešu kultūrā ir dziļa saikne ar vienkāršību. Lauku dzīve, klusums, daba – tas viss māca vienu lietu: pietiek jau ir.

Praktisks vingrinājums: katru dienu pieraksti trīs lietas, kas tev jau ir un par kurām esi pateicīgs. Tu redzēsi, kā tavs prāts pāriet no “trūkst” uz “ir pietiekami”.

Nedaudz mistikas ikdienā

Ne viss ir jāsaprot ar prātu. Dažas lietas ir jāsajūt.

Kad tu sēdi klusumā, bez telefona, bez trokšņiem, tu vari sajust kaut ko dziļāku. Tādu kā iekšēju telpu. Tā nav tukša – tā ir pilna ar mieru.

Šī telpa ir tā pati bezgalība, par kuru runājam.

Latvijā klusums ir pieejams – mežā, pie jūras, pat mājās agrā rītā. Izmanto to. Sēdi dažas minūtes un vienkārši esi.

Praktiska gudrība ikdienai

Labi, bet kā tas palīdz ikdienas dzīvē?

Kad tu jūti šo iekšējo telpu, tu kļūsti mierīgāks. Tu nereaģē tik asi. Tu vari pieņemt labākus lēmumus.

Darbs kļūst efektīvāks. Attiecības – vieglākas.

Daži vienkārši ieradumi:

• Katru dienu 10 minūtes apzināti elpo

• Starp darbiem uztaisi īsu pauzi un vienkārši paskaties apkārt

• Dari kaut ko labu bez iemesla

• Izej dabā vismaz dažas reizes nedēļā

Mazie soļi rada lielas pārmaiņas.

Attiecības ar vieglumu

Cilvēki bieži kļūst “objekti” mūsu dzīvē – “mans kolēģis”, “mans partneris”, “mans kaimiņš”. Un tad sākas gaidas, spriedze.

Bet, ja tu redzi, ka katrā cilvēkā arī ir šī bezgalīgā telpa, tad attieksme mainās. Tu kļūsti iecietīgāks. Saprotošāks.

Latvieši reizēm ir atturīgi, bet sirdī silti. Kad tu pats esi atvērts, arī citi sāk atvērties.

Bailes izkūst plašumā

Bailes rodas no sajūtas, ka viss ir ierobežots. Ka kaut kas var pietrūkt vai pazust.

Bet, ja tu jūti, ka aiz visa ir bezgalība, tad bailes samazinās. Tu zini, ka vienmēr ir vēl iespējas, vēl ceļi.

Tas dod drosmi dzīvot brīvāk.

Mazliet humora

Kāds saka: “Man galva pilna ar domām.”

Atbilde: “Nu labi, bet vai tur ir arī mazliet vietas?”

Redzi – pat galvā vajag telpu!

Dzīvo kā svētkos

Dzīve nav tikai pienākumi. Tā ir arī baudīšana.

Nevajag gaidīt Jāņus, lai justos labi. Katru dienu var padarīt mazliet īpašu – ar labu ēdienu, sarunu, vai vienkārši mieru.

Kad tu dzīvo ar šo sajūtu, ka viss nāk no bezgalības, tu sāc vairāk novērtēt katru mirkli.

Noslēgumā

Aiz katra objekta ir bezgalība. Aiz visa redzamā – neredzamais plašums.

Tu neesi tikai tas, ko redzi spogulī. Tu esi daļa no šīs bezgalības.

Kad tu to saproti, dzīve kļūst vieglāka, bagātāka un mierīgāka.

Tāpēc nesteidzies. Elpo. Paskaties apkārt.

Un atceries – tevī ir vairāk telpas, nekā tu domā.

Please visit https://drlal.org

Dzīve līdzsvarā: tava iekšējā zelta zona

 Dzīve līdzsvarā: tava iekšējā zelta zona

Kad Visums saka: “Tieši laikā un vietā”

Ir kāds skaists stāsts par to, kā dzīve uz Zemes ir iespējama tikai tāpēc, ka viss ir “tieši pareizi”. Ne par tuvu Saulei, ne par tālu. Ne par karstu, ne par aukstu. It kā pati daba būtu ļoti laba pavāre – ne par daudz sāls, ne par maz.

Un tagad padomā: ja Visums spēj tik precīzi sabalansēt planētu, vai tiešām tavā dzīvē nevar rasties līdzsvars?

Var.

Un tas sākas nevis debesīs, bet tevī.

Ideālais attālums: ne pārāk tuvu, ne pārāk tālu

Zeme atrodas ideālā attālumā no Saules. Ja tā būtu nedaudz tuvāk, mēs būtu kā cepti kartupeļi. Ja tā būtu tālāk – sasaluši pelmeņi.

Tāpat ir ar cilvēkiem un situācijām tavā dzīvē.

Ja tu esi pārāk pieķēries, tu sāc “piedegt”. Ja tu esi pārāk attālināts, dzīve kļūst auksta.

Latvijā cilvēki bieži ir rezervēti. Mēs neskrienam apskaut katru svešinieku uz ielas. Un tas ir skaisti. Bet reizēm mēs aizmirstam arī tuvību.

Praktiska doma:
Šodien atrodi vienu cilvēku, kuram tu vari būt nedaudz tuvāks – ar vienkāršu sarunu vai smaidu. Un vienu lietu, no kuras vari nedaudz atkāpties, lai iegūtu mieru.

Magnētiskais lauks: tava neredzamā aizsardzība

Zemei ir magnētiskais lauks, kas mūs aizsargā no kosmiskā starojuma. Tu to neredzi, bet tas ir.

Arī tev ir savs “magnētiskais lauks” – tava enerģija.

Kad tu esi mierīgs, pateicīgs un līdzsvarots, tu kļūsti stiprs no iekšienes. Negatīvas situācijas tevi tik viegli neskar.

Kad tu esi stresā, viss šķiet personiski. Pat kaimiņa urbjmašīna svētdienas rītā kļūst par eksistenciālu krīzi.

Praktiska doma:
Katru dienu velti dažas minūtes klusumam. Apsēdies, aizver acis un vienkārši elpo. Tas ir kā uzlādēt savu aizsarglauku.

Atmosfēra: tava iekšējā vide

Zemei ir atmosfēra, kas ļauj mums elpot. Bez tās – viss beigtos ļoti ātri.

Arī tev ir sava “iekšējā atmosfēra”. Tās sastāvdaļas ir tavas domas, emocijas un attieksme.

Ja tava iekšējā vide ir pilna ar kritiku un bažām, tad pat skaistākā diena Jūrmalā var šķist pelēka. Ja tā ir viegla un pateicīga, tad pat lietains rīts Rīgā var būt patīkams.

Praktiska doma:
No rīta pajautā sev: “Kādu atmosfēru es šodien radīšu?” Un izvēlies apzināti – mieru vai stresu, pateicību vai sūdzēšanos.

Akmeņi: stabilitāte un pamats

Zemei ir ciets pamats – akmeņi, kalni, kontinenti. Tie dod stabilitāti.

Latviešiem patīk stabilitāte. Mēs cienām darbu, māju, ģimeni. Bet reizēm mēs kļūstam tik piesaistīti drošībai, ka baidāmies kustēties uz priekšu.

Dzīvei vajag pamatu, bet ne cietumu.

Praktiska doma:
Izveido savā dzīvē dažus stabilus ieradumus – regulārs miegs, kustība, vienkārša ikdienas kārtība. Bet atstāj vietu arī spontanitātei.

Pat akmens reizēm grib kļūt par skulptūru.

Temperatūra: emociju līdzsvars

Ja Zeme būtu par dažiem grādiem karstāka vai aukstāka, dzīvība būtu apdraudēta.

Arī tavām emocijām vajag līdzsvaru.

Pārāk daudz dusmu – tu “uzvārīsies”. Pārāk daudz vienaldzības – tu “sasalsi”.

Latvijā mēs bieži “turam visu sevī”. Bet emocijas nav kartupeļu pagrabs – tās nevar glabāt bezgalīgi.

Praktiska doma:
Kad jūti spēcīgas emocijas, neignorē tās. Elpo dziļi un ļauj tām iziet cauri. Var palīdzēt arī pastaiga dabā – mežs ir lielisks terapeits.

Stabila Saule: uzticēšanās dzīvei

Mūsu Saule ir stabila. Tā neizlemj pēkšņi “šodien nespīdēšu”.

Tas dod dzīvībai drošību.

Tavā dzīvē “Saule” ir uzticēšanās. Ticība, ka viss kaut kādā veidā sakārtosies.

Ne vienmēr tā, kā tu plānoji. Bet bieži vien labāk.

Praktiska doma:
Atceries situāciju, kur viss šķita sarežģīti, bet beigās atrisinājās. Tādu piemēru tavā dzīvē ir vairāk, nekā tu domā.

Dzīve nav pret tevi. Tā reizēm vienkārši trenē tavu pacietību.

Ūdens: plūsma un pielāgošanās

Ūdens ir dzīvības pamats. Tas pielāgojas, plūst, nepretojas.

Latviešiem ir īpaša saikne ar ūdeni – jūra, ezeri, upes. Tu vari stundām skatīties viļņos un neko nedomāt. Tas ir meditācijas veids, pat ja tu to nesauc par meditāciju.

Ūdens māca vienkāršu lietu: neej pret visu. Dažreiz ej apkārt.

Praktiska doma:
Kad saskaries ar problēmu, pajautā sev: “Vai es varu to risināt maigāk?” Ne viss prasa cīņu. Dažreiz pietiek ar gudru plūsmu.

Mazliet humora ceļā

Ja Zeme sāktu uztraukties kā cilvēks, tā teiktu:
“Ak nē, es esmu par 0,1 grādu siltāka! Viss ir beidzies!”

Par laimi, planētas tā nedomā.

Bet mēs – jā.

Nākamreiz, kad tu pārdzīvo par kaut ko mazu, iedomājies, cik mierīgi Visums turpina darboties. Tas var palīdzēt pasmaidīt.

Misticisms, kas ir pavisam praktisks

Dzīvē ir vairāk, nekā mēs redzam. Ir sakritības, intuīcija, sajūta, ka “kaut kas vada”.

Tu vari to saukt, kā gribi – daba, enerģija, liktenis.

Bet tas kļūst jūtamāks, kad tu apstājies un klausies.

Latviešu kultūrā jau sen ir šī saikne ar dabu – saulgrieži, uguns, dziesmas. Tā nav tikai tradīcija. Tā ir gudrība.

Praktiska doma:
Pavadi laiku dabā bez telefona. Pat 15 minūtes. Tu pamanīsi, ka prāts kļūst klusāks un atbildes nāk vieglāk.

Tava personīgā “zelta zona”

Visi šie nosacījumi – attālums, aizsardzība, atmosfēra, stabilitāte, temperatūra, uzticēšanās, plūsma – nav tikai par planētu.

Tie ir arī par tevi.

Tava dzīve var kļūt par “zelta zonu”, ja tu:

• neesi pārāk sasprindzināts, bet arī ne vienaldzīgs

• sargā savu enerģiju

• izvēlies pozitīvu iekšējo vidi

• veido stabilu, bet elastīgu pamatu

• ļauj emocijām kustēties

• uzticies dzīvei

• plūsti ar situācijām

Tas nav sarežģīti. Tas ir vienkārši – bet ne vienmēr viegli.

Noslēgumā: pietiekami labs ir perfekts

Zeme nav perfekta. Ir vētras, zemestrīces, aukstas ziemas.

Bet tā joprojām ir ideāla dzīvībai.

Arī tu neesi perfekts. Un tas ir pilnīgi pietiekami.

Dzīve neprasa, lai tu būtu ideāls. Tā prasa, lai tu būtu dzīvs, klātesošs un mazliet ziņkārīgs.

Tāpēc šodien:
ieelpo dziļi, paskaties apkārt un atceries –

tu jau esi īstajā vietā.

Un varbūt viss ir daudz labāk, nekā tavs prāts mēdz stāstīt.

Please visit https://drlalblog.com

Kad tu tici sev, viss sāk kustēties

 

Kad tu tici sev, viss sāk kustēties

Kur īsti sākas tavs ceļš

Tu sēdi savā istabā, varbūt ārā ir pelēka Rīgas diena, varbūt jūras vējš Jūrmalā dara savu, un tu domā: “Labi, es gribu kaut ko mainīt… bet ar ko lai es vispār sāku?”

Tas ir godīgs jautājums. Un arī ļoti latvisks. Mēs neesam no tiem, kas uzreiz lec ar galvu mākoņos. Mēs vispirms paskatāmies, vai nav bedre priekšā.

Bet te ir mazs noslēpums, kas var likties pārāk vienkāršs:
Tu nesāc ar plānu. Tu sāc ar pārliecību.

Jā, tieši tā. Pirms tu dari kaut vienu soli, tev jāizlemj, ka tu vari. Nevis “varbūt varu”, bet “protams, ka varu”.

Un, ja tev tas šķiet mazliet smieklīgi — lieliski. Tas nozīmē, ka tu esi tuvu patiesībai.

Prāts – tavs klusais izpildītājs

Iedomājies, ka tavs prāts ir kā ļoti centīgs darbinieks. Viņš nekad nestrīdas, nekad neapšauba, tikai izpilda.

Ja tu viņam saki:
“Man tas nesanāks” — viņš saka: “Labi, nesanāks.”

Ja tu saki:
“Es atradīšu veidu” — viņš saka: “Labi, meklēsim.”

Un viņš tiešām sāk meklēt.

Tieši tāpēc pārliecība par sevi nav kaut kāds iedvesmojošs plakāts pie sienas. Tā ir instrukcija, ko tu dod savam prātam katru dienu.

Latvijā mēs bieži esam pieticīgi. Tas ir skaisti. Bet dažreiz pieticība pārvēršas par ierobežojumu.

Ir atšķirība starp “es nelepojos” un “es neticu sev”.

Tu vari būt pieticīgs un vienlaikus pārliecināts. Tas ir ļoti elegants spēks.

Mazliet mistikas, bet bez drāmas

Tagad parunāsim par kaut ko, kas var šķist mazliet maģisks.

Iedomājies, ka realitāte nav kaut kas stingrs un nemainīgs. Tā ir vairāk kā mīkla, kuru tu veido ar savām domām un sajūtām.

Ja tu visu laiku jūti trūkumu — “nav naudas, nav iespēju, nav variantu” — tu šo sajūtu nostiprini.

Ja tu sāc just:
“Man pietiek. Es atradīšu vēl. Man vienmēr kaut kā izdodas” — tu maini spēles noteikumus.

Tas nenozīmē, ka pēkšņi no debesīm krīt nauda.
Bet tas nozīmē, ka tu sāc redzēt iespējas, kuras agrāk vienkārši ignorēji.

Tas ir kā iet pa mežu.
Ja tu domā, ka tur nekā nav, tu neko nepamani.
Ja tu zini, ka tur ir ogas — tu pēkšņi redzi tās visur.

Pārpilnība latviešu stilā

Varbūt tu domā: “Pārpilnība? Pie mums? Tiešām?”

Jā, tiešām. Bet ne tā, kā to rāda reklāmās.

Pārpilnība sākas ar ļoti vienkāršām lietām:
– silta tēja aukstā vakarā
– saruna ar cilvēku, kurš tevi saprot
– sajūta, ka tu vari paļauties uz sevi

Tas nav maz. Tas ir pamats.

Un, kad tu sāc to novērtēt, tu pārstāj dzīvot trūkuma režīmā.

Latviešiem ir interesanta īpašība — mēs bieži redzam, kas trūkst, nevis kas jau ir.

Pamēģini vienu dienu apgriezt šo ieradumu.
Vienkārši pamanīt: “Kas man jau ir labi?”

Tu būsi pārsteigts, cik daudz tur ir.

Praktiski soļi bez liekas filozofijas

Labi, pietiek teorijas. Darīsim kaut ko konkrētu.

Rīta doma

Kad tu pamosties, neskrien uzreiz pie telefona.

Pasaki sev:
“Šodien kaut kas labs noteikti notiks manā labā.”

Nevajag zināt kas. Vienkārši pieņem, ka tas notiks.

Mazā vizualizācija

Aizver acis uz pāris minūtēm.

Iedomājies sevi dzīvē, kur viss ir nedaudz labāk:
– vairāk naudas
– vairāk mierīguma
– vairāk brīvības

Ne perfekti. Vienkārši labāk.

Un galvenais — sajūti to.

Humors kā slepenais ierocis

Kad prāts sāk teikt:
“Tu to nevari” — nekrīti panikā.

Vienkārši pasmaidi un saki:
“Paldies par viedokli, bet es tomēr pamēģināšu.”

Humors izjauc bailes ātrāk nekā nopietnība.

Kā sāk mainīties pasaule

Te sākas interesantākā daļa.

Kad tu maini savu iekšējo stāvokli, ārējā pasaule sāk reaģēt.

Cilvēki to jūt.
Viņi sāk tev vairāk uzticēties.
Parādās iespējas.
Dažas lietas notiek gandrīz “nejauši”.

Bet tu jau saproti — tā nav nejaušība.

Tas ir rezultāts tam, ka tu beidzot dari vienu svarīgu lietu:
Tu tici sev.

Un šī ticība nav skaļa. Tā ir klusa, bet ļoti stabila.

Latvieša klusais spēks

Tu nāc no kultūras, kur cilvēki spēj izturēt daudz.

Tas nozīmē, ka tev jau ir milzīgs iekšējais resurss.

Bet bieži tas resurss tiek izmantots, lai vienkārši “izturētu”.

Ko, ja tu to izmantotu, lai radītu?

Ko, ja tu teiktu:
“Es ne tikai izdzīvošu. Es arī izveidošu sev labāku dzīvi.”

Tas nav skaļi. Tas ir ļoti spēcīgi.

Vienkārša patiesība, ko reti izmanto

Te ir viena doma, kuru vērts atcerēties:

Tu nevari sākt pareizi, ja tu netici, ka tas izdosies.

Un tev nav jāgaida, kad pārliecība parādīsies pati.
Tu vari to izvēlēties.

Jā, sākumā tas var šķist mākslīgi.
Bet arī braukt ar velosipēdu sākumā šķiet dīvaini.

Pēc tam tas kļūst dabiski.

Kad kļūst vieglāk

Kad tu esi pareizajā virzienā, tu sajūti kaut ko ļoti interesantu — vieglumu.

Nevis tāpēc, ka viss ir perfekti, bet tāpēc, ka tu vairs necīnies pats ar sevi.

Tu dari, kusties, mēģini — bet bez iekšējas drāmas.

Un tas ir milzīgs progress.

Noslēgumā – ar nelielu smaidu

Iedomājies, ka dzīve ir kā vecs latviešu meistars darbnīcā.

Ja tu saki:
“Droši vien nesanāks” — viņš parausta plecus un saka: “Labi, nesanāks.”

Ja tu saki:
“Es gribu, lai sanāk” — viņš paskatās uz tevi, pasmaida un sāk strādāt.

Jautājums nav par to, vai dzīve tevi atbalsta.

Jautājums ir — ko tu tai saki katru dienu.

Please visit https://drlal.fi

Ko tu redzi sevī, to dzīve atspoguļo

 

Ko tu redzi sevī, to dzīve atspoguļo

Klusais ieradums pamanīt

Apstāsimies uz mirkli un uzdosim vienkāršu, bet ļoti godīgu jautājumu.

Ko tu visbiežāk pamani sevī?

Vai tu pamani to, kas izdodas?
Vai arī to, kas vēl nav kārtībā?

Vai tu pamani savas stiprās puses?
Vai arī mazās kļūdas, kas, šķiet, visu sabojā?

Lielākā daļa cilvēku Latvijā, ja būsim pavisam atklāti, ir diezgan pieticīgi. Un tas ir skaisti. Bet šai pieticībai ir arī otra puse — mēs bieži vairāk redzam, kas nav pietiekami.

“Varēja būt labāk.”
“Nu, kaut kā jau ir…”
“Citiem sanāk labāk.”

Un šeit sākas stāsts.

Tas, ko tu redzi, kļūst par realitāti

Tu vari domāt, ka tu vienkārši “novēro” savu dzīvi.

Bet patiesībā tu to interpretē.

Un interpretācija nav neitrāla.

Ja tu sev atkārto:
“Man vienmēr kaut kas pietrūkst,”
tad pat brīžos, kad viss ir labi, tu meklēsi, kas vēl trūkst.

Ja tu sev saki:
“Es pamazām virzos uz priekšu,”
tu sāksi redzēt pierādījumus tam.

Tā nav maģija, kā filmās.
Tā ir tava uzmanība… kas rada virzienu.

Latvijas klusā domāšana

Latvijā ir daudz skaista.

Daba.
Klusums.
Spēja būt ar sevi.

Bet kopā ar to bieži nāk arī domāšanas ieradums — nedaudz piesardzīgs, nedaudz skeptisks.

“Vai tas tiešām izdosies?”
“Labāk necerēt pārāk daudz.”
“Dzīve nav tik vienkārša.”

Un šīs domas nav nepareizas.

Bet tās rada noteiktu realitāti.

Ne tāpēc, ka pasaule būtu stingra.
Bet tāpēc, ka tu to redzi caur šo prizmu.

Pozitīvs nenozīmē naivs

Te uzreiz precizēsim.

Pozitīva domāšana nenozīmē, ka tu ignorē realitāti.

Tas nenozīmē, ka tu pēkšņi smaidi, kad viss brūk.

Tas nozīmē, ka tu izvēlies skatīties uz lietām ar iespējas sajūtu, nevis bezcerību.

Piemēram:

“Šis ir grūti”
var kļūt par
“Šis ir izaicinājums, ar kuru es tikšu galā.”

Mazs pavērsiens. Liels efekts.

Tavs iekšējais dialogs rada fonu

Tu runā ar sevi visu laiku.

Pat ja tu to neapzinies.

Un šī saruna kļūst par fonu tavai dzīvei.

Ja fonā skan:
“Man nepaveicas…”
“Nav pietiekami…”

tad viss, kas notiek, tiek filtrēts caur šo skaņu.

Bet, ja fonā ir:
“Redzēsim, kas labs var notikt,”
tad tu sāc dzirdēt citas iespējas.

Ko tu trenē — tas aug

Tas ir ļoti praktiski.

Ja tu katru dienu trenē pamanīt problēmas, tu kļūsi par problēmu ekspertu.

Ja tu trenē pamanīt iespējas, tu kļūsi par iespēju radītāju.

Tas nenotiek vienā dienā.

Bet tas notiek droši.

Mazs latvisks piemērs

Iedomājies šo:

Ir pelēka diena. Lietus. Vējš.

Tu vari teikt:
“Klasiska Latvija…”

Un justies smagi.

Vai arī:

“Svaigs gaiss. Mazāk cilvēku. Klusums.”

Un pēkšņi sajūta mainās.

Laiks ir tas pats.

Tu esi cits.

Kādu realitāti tu veido?

Tagad svarīgākais jautājums.

Ja tu turpināsi domāt tā, kā līdz šim — kādu dzīvi tas radīs?

Ja tu bieži redzi trūkumu, tu jutīsi trūkumu.
Ja tu bieži redzi progresu, tu jutīsi kustību.

Tava dzīve nav tikai notikumu virkne.

Tā ir pieredze.

Un pieredzi nosaka tas, ko tu pamani.

Praktiski soļi (bez sarežģījumiem)

Te nav vajadzīgas lielas pārmaiņas.

Sāc ar mazām.

1. Rīta jautājums

Pirms sāc dienu, pajautā sev:

“Ko es šodien gribu pamanīt?”

Mieru? Iespējas? Vieglumu?

Šis jautājums nosaka virzienu.

2. Pārslēdz uzmanību

Kad pieķer sevi pie domas:

“Nav labi…”

Pievieno:

“Bet kas šeit tomēr ir labi?”

Tu nemelo sev.

Tu paplašini skatu.

3. Trīs labas lietas

Katru dienu atrodi trīs lietas, kas bija labas.

Pat ja tās ir mazas.

Silta tēja.
Klusuma brīdis.
Labs vārds.

Tas trenē smadzenes redzēt vairāk.

4. Iekšējais joks

Kad tu atkal iekrīti vecajā domāšanā, pasmaidi:

“Nu jā, vecais ieradums atkal darbā.”

Tas noņem smagumu.

Un vieglums maina visu.

Bagātība sākas sajūtā

Kad tu maini to, ko pamani, tu maini to, kā jūties.

Un sajūta ietekmē visu.

Kad jūties labi:
tu pieņem labākus lēmumus
tu esi atvērtāks
tu redzi vairāk iespēju

Un tas, savukārt, ietekmē arī naudu, darbu, attiecības.

Tu neesi iestrēdzis

Var šķist, ka dzīve ir tāda, kāda tā ir.

Bet patiesībā — tu to piedzīvo noteiktā veidā.

Un tas veids var mainīties.

Ne uzreiz pilnībā.

Bet pakāpeniski.

Un tas ir pietiekami.

Noslēgumā: izvēlies, ko redzēt

Tu nevari kontrolēt visu, kas notiek.

Bet tu vari ietekmēt to, ko pamani.

Un tas ir vairāk nekā pietiekami.

Jo tas, ko tu pamani, kļūst par tavu stāstu.

Un tavs stāsts… kļūst par tavu dzīvi.

Tāpēc izvēlies uzmanīgi — bet arī viegli.

Mazliet vairāk labā.
Mazliet vairāk iespēju.
Mazliet vairāk uzticības.

Un paskaties, kas notiek.

Dzīve parasti atbild diezgan ātri.

Un reizēm pat ar patīkamu pārsteigumu.

Please visit https://drlal.ch

Apziņa klusē, bet vada visu dzīvē šeit

 

Apziņa klusē, bet vada visu dzīvē šeit

Vai tu dzirdi to, kas nekad nerunā?

Dārgais draugs, ļauj man uzdot tev vienkāršu, bet mazliet viltīgu jautājumu: kas tevī nekad nerunā, bet vienmēr zina?

Tu vari teikt — domas, jūtas, sajūtas. Bet tās visas mainās. Vienu brīdi tu esi priecīgs, nākamajā jau domā par rēķiniem, laikapstākļiem vai to, kāpēc kafija atkal atdzisa pārāk ātri.

Bet aiz visa šī trokšņa ir kaut kas kluss. Kaut kas stabils. Kaut kas, kas vienkārši… apzinās.

Tā ir tava apziņa.

Un interesantākais? Tā nekad nepazūd. Tu vari būt noguris, satraukts vai apjucis, bet apziņa vienmēr ir tur — mierīga kā ezers bez vēja.

Prāts kā Rīgas centrāltirgus

Iedomājies savu prātu kā Rīgas centrāltirgu sestdienas rītā. Visi runā, piedāvā, pārdod, kustas.

Domas: “Man tas jāizdara.”
Jūtas: “Kāpēc es jūtos tā?”
Sajūtas: “Man vajag kafiju… vēl vienu.”

Un tu stāvi pa vidu un mēģini saprast, ko klausīties.

Bet apziņa? Tā nav tirgotājs. Tā ir tas, kas visu vēro no malas.

Problēma ir tā, ka lielākā daļa cilvēku tik ļoti iesaistās šajā “tirgū”, ka aizmirst — viņi nav troksnis. Viņi ir tas, kas to uztver.

Kāpēc apziņa paliek nepamanīta?

Tāpēc, ka tā nekliedz.

Tā nesaka: “Hei, paskaties uz mani!”
Tā vienkārši ir.

Latvijā mēs bieži novērtējam klusumu — mežus, jūru, mierīgus vakarus. Bet ironiski, ka iekšējais klusums bieži paliek nepamanīts.

Mēs meklējam uzmanību ārpusē — ziņās, telefonā, sarunās. Bet tas, kas patiešām dod mieru, nav skaļš.

Tas ir tik kluss, ka to var pamanīt tikai tad, kad tu pats kļūsti mazliet klusāks.

Tu neesi savas domas

Tagad nāk svarīgā daļa.

Ja tu vari novērot savas domas, tad tu neesi tās.

Padomā:
Tu saki — “man ir doma”.
Tu nesaki — “es esmu doma”.

Tas nozīmē, ka tu esi kaut kas lielāks.

Un šeit sākas īstā brīvība.

Jo, ja tu neesi savas domas, tev nav jāpakļaujas katrai no tām.

Doma saka: “Nav pietiekami.”
Tu vari pasmaidīt un teikt: “Interesanti… bet es izvēlos citu skatījumu.”

No trūkuma uz pārpilnību

Kad tu identificējies ar prāta troksni, bieži rodas trūkuma sajūta.

“Nav pietiekami naudas.”
“Nav pietiekami iespēju.”
“Nav pietiekami laika.”

Bet apziņa pati par sevi nekad nejūt trūkumu. Tā vienkārši ir pilnīga.

Kad tu pieslēdzies šai klusajai daļai sevī, notiek kaut kas interesants — tu sāc justies mierīgāks. Un no šī miera rodas jaunas idejas, iespējas un risinājumi.

Pārpilnība sākas nevis ar naudu, bet ar sajūtu.

Mazliet humora par prātu

Iedomājies, ka tavs prāts ir kā vecs radio.

Dažreiz tas spēlē skaistu mūziku.
Dažreiz — ziņas, kas nav īpaši iepriecinošas.
Un dažreiz — vienkārši troksni.

Un ko mēs darām? Mēs ticam visam, ko tas saka!

Tas ir kā klausīties radio, kas saka: “Tu nevari to izdarīt,” un atbildēt: “Paldies par informāciju, es pat nemēģināšu.”

Varbūt ir laiks mazliet pasmieties un pārslēgt staciju?

Praktiska pieeja ikdienā

Labi, pietiek filozofijas. Kā to izmantot reālajā dzīvē?

1. Apstājies uz mirkli

Dienas laikā vienkārši apstājies un pajautā: “Ko es šobrīd apzinos?”

Ne analizē. Vienkārši pamani.

2. Vēro domas

Kad parādās doma, neskrien tai līdzi. Skaties uz to kā uz mākoņiem debesīs.

3. Atgriezies sajūtā

Pievērs uzmanību elpai vai ķermenim. Tas palīdz atgriezties tagadnē.

4. Izvēlies jaunu virzienu

Kad prāts saka kaut ko ierobežojošu, izvēlies domu, kas dod vairāk iespēju.

Latvijas ritms un iekšējais miers

Latvijā dzīves ritms var būt interesants — no mierīgiem laukiem līdz aizņemtai pilsētai.

Bet neatkarīgi no tā, kur tu esi, apziņa vienmēr ir pieejama.

Tu vari būt mežā vai birojā Rīgā — tas nemaina faktu, ka klusums tevī ir turpat.

Un tas ir tavs lielākais resurss.

Attiecības un apziņa

Kad tu esi vairāk apzināts, mainās arī attiecības.

Tu vairs nereaģē automātiski.
Tu vairāk klausies.
Tu mazāk dramatizē.

Un pēkšņi cilvēki ap tevi sāk uzvesties citādi.

Ne tāpēc, ka tu viņus kontrolē, bet tāpēc, ka tu pats esi citā stāvoklī.

Darbs un radošums

Darba vidē tas ir īpaši vērtīgi.

Kad prāts ir pārpildīts, radošums samazinās.
Kad tu esi mierīgs, idejas nāk vieglāk.

Tāpēc dažreiz labākais, ko vari darīt, nav strādāt vairāk… bet būt klusumā dažas minūtes.

Jā, tas izklausās pārāk vienkārši. Bet bieži vien vienkāršais ir visefektīvākais.

Pacietība kā spēks

Ne gaidi, ka viss mainīsies uzreiz.

Apziņas pamanīšana ir kā muskuļa trenēšana. Jo vairāk tu to dari, jo dabiskāk tas kļūst.

Un ar laiku tu sapratīsi, ka miers nav kaut kas, ko jāmeklē.

Tas ir tas, kas paliek, kad troksnis samazinās.

Mazs ikdienas eksperiments

Pamēģini šo:

Nākamās 7 dienas, vairākas reizes dienā, vienkārši pajautā sev:
“Kas šobrīd apzinās šo brīdi?”

Ne meklē atbildi vārdos. Vienkārši sajūti.

Tas ir kā pagriezties no trokšņa uz klusumu.

Noslēgums: tas, kas vienmēr ir

Dārgais draugs, tu neesi pazudis savās domās. Tu vienkārši esi aizmirsis paskatīties aiz tām.

Apziņa tevī nav kaut kas, ko jāizveido. Tā jau ir.

Tā ir klusa, stabila un vienmēr pieejama.

Un, kad tu sāc dzīvot no šīs vietas, dzīve kļūst vieglāka, bagātāka un… jā, arī mazliet jautrāka.

Jo tu vairs neesi iestrēdzis katrā domā.

Tu esi tas, kas izvēlas.

Un tas, mans draugs, ir īstais spēks.

Please visit https://drlalk.eu

Tu Radi Savu Likteni Katru Dienu

 

Tu Radi Savu Likteni Katru Dienu

Iekšējais spēks kā realitātes avots

Tu, kas dzīvo starp klusajiem mežiem, dzidrajiem ezeriem un vēju, kas skar Baltijas jūras krastus, jau sevī nes to spēku, kuru meklē ārpusē. Dzīve Latvijā māca izturību, pacietību un cieņu pret dabas ritmu. Bet aiz šīm ārējām kvalitātēm slēpjas vēl dziļāka patiesība — tu esi sava likteņa radītājs.

Nevis apstākļi veido tevi, bet gan tava apziņa veido apstākļus.

Kad tu raugies uz savu dzīvi, iespējams, redzi izaicinājumus — ekonomiskus, sociālus vai personīgus. Bet šie šķēršļi nav gala punkts. Tie ir kā migla virs pļavas agrā rītā — šķiet reāli, bet izzūd, kad uzlec apziņas saule.

Sajūta rada realitāti

Tas, ko tu jūti, ir svarīgāks par to, ko tu dari.

Ja tu dari visu “pareizi”, bet iekšēji jūties trūcīgs, nobijies vai nepietiekams, tad tava dzīve atspoguļos tieši šo sajūtu. Taču, ja tu pat klusumā, savā istabā vai ejot pa Rīgas ielām, sajūti sevī mieru, pārliecību un bagātību — tava pasaule pakāpeniski sāk tam pielāgoties.

Latviešu kultūrā ir dziļa saikne ar klusumu. Izmanto to. Nevis kā tukšumu, bet kā radīšanas telpu.

Aizver acis un jautā sev: kā es justos, ja mana dzīve jau būtu tāda, kādu es vēlos?

Neanalizē. Sajūti.

Iztēle kā svēta telpa

Tava iztēle nav tikai fantāzija. Tā ir darbnīca, kur tiek radīta tava nākotne.

Kad tu vakarā ej gulēt, neļauj prātam klejot pa problēmām. Tā vietā apzināti izvēlies vienu ainu — vienkāršu, bet piesātinātu ar nozīmi. Varbūt tu redzi sevi dzīvojam skaistā mājā laukos, dzirdi bērnu smieklus vai jūti drošību par saviem ienākumiem.

Padari šo ainu tik reālu, ka tā kļūst par sajūtu, nevis tikai attēlu.

Latvijā, kur gadalaiki mainās izteikti, tu vari izmantot šo cikliskumu kā atgādinājumu: viss mainās. Arī tava dzīve.

Bagātība kā iekšējs stāvoklis

Bagātība nesākas bankas kontā.

Tā sākas tavā attieksmē.

Ja tu pastāvīgi domā: “man nepietiek”, “dzīve ir grūta”, “iespējas ir ierobežotas”, tu neapzināti uzturi šo realitāti. Bet, ja tu pat mazākajos brīžos sāc novērtēt to, kas tev jau ir — siltu tēju aukstā dienā, drauga smaidu, mierīgu vakaru — tu ieej pārpilnības frekvencē.

Un no šīs frekvences rodas vairāk.

Ne tāpēc, ka ārējā pasaule pēkšņi kļūst labvēlīgāka, bet tāpēc, ka tu sāc redzēt iespējas, kur agrāk redzēji šķēršļus.

Praktiska pieeja ikdienā

Šī nav tikai filozofija. Tā ir prakse.

Katru dienu:

• No rīta pirms piecelšanās sajūti pateicību par kaut ko konkrētu.
• Dienas laikā vairākas reizes apstājies un pajautā sev: “Ko es šobrīd jūtu?”
• Ja sajūta nav tāda, kādu tu vēlies, nemēģini to apspiest. Vienkārši izvēlies citu domu, kas rada vieglāku sajūtu.
• Vakarā pirms miega iztēlojies vienu vēlamās dzīves ainu.

Tas ir pietiekami. Nav nepieciešams sarežģīt vairāk.

Ticība bez pierādījumiem

Latviešu vēsture ir pilna ar brīžiem, kad ticība bija vienīgais, kas turēja tautu kopā. Šī pati ticība ir nepieciešama arī tev — nevis ārējam spēkam, bet sev.

Ticība nozīmē uzticēties tam, ko tu vēl neredzi.

Kad tu sēj sēklu, tu nešaubies, vai tā izaugs. Tu vienkārši ļauj dabai darīt savu darbu.

Tava doma ir sēkla. Tava sajūta ir ūdens. Tava pacietība ir saule.

Atlaid pretestību

Dažreiz lielākais šķērslis nav tas, ka tu nevari iegūt to, ko vēlies, bet tas, ka tu pārāk cieši turies pie tā, kā tam vajadzētu notikt.

Dzīve Latvijā māca elastību — pielāgoties laikapstākļiem, ekonomiskām svārstībām, pārmaiņām. Izmanto šo spēju arī iekšēji.

Uzticies procesam.

Tu neesi viens šajā radīšanas procesā. Ir dziļāka inteliģence, kas reaģē uz tavu iekšējo stāvokli.

Harmonija starp garīgo un praktisko

Nav nepieciešams izvēlēties starp garīgumu un praktisku dzīvi.

Tu vari būt gan sapņotājs, gan darītājs.

Strādā, attīsties, pelni, veido attiecības — bet dari to no iekšējas pilnības, nevis trūkuma.

Kad tu dari kaut ko no sajūtas “man pietiek”, tava rīcība kļūst viegla un efektīva.

Kad tu dari no “man trūkst”, viss kļūst smagnējs.

Dzīve kā atspulgs

Apskaties uz savu dzīvi bez nosodījuma.

Tā nav kļūda. Tā ir atspulgs.

Ja kaut kas tev nepatīk, tas nav iemesls sevi vainot. Tas ir aicinājums mainīt savu iekšējo stāvokli.

Un labā ziņa ir tā, ka tu to vari izdarīt jebkurā brīdī.

Ne rīt. Ne nākamgad.

Tagad.

Jauna identitāte

Tu neesi tas, kas tu biji vakar.

Katru dienu tu vari izvēlēties, kas tu esi.

Varbūt tu esi pieradis domāt par sevi kā par cilvēku, kuram “vienmēr jācenšas”, “kuram nekas nenāk viegli” vai “kuram jāizdzīvo”.

Bet kas notiktu, ja tu sāktu domāt: “Es esmu cilvēks, kuram lietas izdodas. Es esmu cilvēks, kurš dzīvo pārpilnībā.”

Sākumā tas var šķist neīsti.

Bet atceries — viss sākas iztēlē.

Klusuma spēks

Latvijas daba piedāvā kaut ko īpašu — klusumu.

Neignorē to.

Klusumā tu vari dzirdēt savu patieso balsi, nevis sabiedrības troksni.

Atrodi laiku būt vienatnē bez telefona, bez traucēkļiem.

Šajos brīžos tu vari visdziļāk sajust, kas tu patiesībā esi.

Un tas vienmēr ir vairāk nekā tu esi domājis.

Pārpilnības realitāte

Pasaule nav ierobežota.

Iespējas nav rezervētas tikai dažiem.

Pārpilnība nav kaut kas, kas tev jānopelna ar ciešanām.

Tā ir dabīgs stāvoklis, kuram tu vari atvērties.

Kad tu sāc dzīvot ar šo apziņu, pat mazas lietas sāk mainīties — sarunas, iespējas, idejas.

Un pamazām mainās arī lielās lietas.

Noslēguma atgādinājums

Tu neesi šeit, lai tikai izdzīvotu.

Tu esi šeit, lai radītu, piedzīvotu un paplašinātos.

Tava dzīve var būt skaista, piepildīta un bagāta — ne tikai materiāli, bet arī emocionāli un garīgi.

Sāc ar vienu vienkāršu soli: izvēlies labāku sajūtu.

No tās izaugs viss pārējais.

Un kā kluss, bet spēcīgs vilnis, tava jaunā realitāte sāks veidoties — nevis kā cīņa, bet kā dabisks rezultāts tam, kas tu esi kļuvis sevī.

Please visit https://drlal.es