Radošais spēks, kas pievelk


 

Radošais spēks, kas pievelk

Iedomājies gleznotāju, kurš kādu rītu apsēžas pie tukša audekla.

Viņa priekšā ir krāsas, otas un bezgalīgas iespējas. Viņš varētu radīt kaut ko tādu, kas patiktu visiem. Kaut ko tādu, kas piesaistītu uzmanību, iegūtu atzinību un pierādītu pasaulei viņa talantu.

Taču šorīt viņš izvēlas citu ceļu.

Viņš vairs nedomā par to, ko cilvēki teiks. Viņš nemēģina atdarināt kādu citu. Viņš nejautā sev pēc katra otas vilciena, vai tas būs pietiekami labs.

Viņš vienkārši rada.

Viņš ļauj tam, kas dzīvo dziļi viņā, izpausties caur krāsām. Viņš glezno nevis tāpēc, lai kaut ko pierādītu, bet tāpēc, ka viņam ir ko paust.

Un notiek kaut kas neparasts.

Cilvēki sāk apstāties pie viņa gleznas. Kāds tajā sajūt mieru. Kāds cits ierauga savas dzīves stāstu. Vēl kāds nespēj paskaidrot, kāpēc šis darbs viņu tik ļoti uzrunā.

Kas ir mainījies?

Varbūt mākslinieks ir radījis kaut ko vairāk par gleznu. Viņš ir radījis no patiesas, tīras vietas sevī – vietas, kurā radošums vairs nav līdzeklis atzinības iegūšanai, bet gan dabisks veids, kā izpaust savu būtību.

Un šeit slēpjas viens no skaistākajiem radošuma noslēpumiem.

Neatkarīgi no tā, vai esi mūziķis, rakstnieks, gleznotājs vai darbojies kādā citā radošajā jomā, tavā darbā ir kas vairāk par tehniku, zināšanām un prasmēm. Tajā atspoguļojas arī tava attieksme, nodoms un iekšējais stāvoklis.

Padomā par mūziķi, kurš spēlē tikai aplausu dēļ. Viņš var būt tehniski nevainojams, taču viņa priekšnesumā var pietrūkt kaut kā tāda, ko klausītājs jūt, pat nespējot to nosaukt vārdā.

Tagad iedomājies mūziķi, kurš spēlē tāpēc, ka viņam ir ko izteikt. Viņš ir pilnībā klātesošs. Viņš necenšas kontrolēt katra klausītāja reakciju. Mūzika viņam nav tikai skaņu virkne, bet gan veids, kā dalīties ar kaut ko tādu, ko vārdi nespēj izteikt.

Vai tu jūti atšķirību?

Tas pats attiecas uz rakstnieku, kurš raksta tikai popularitātes dēļ, un rakstnieku, kurš raksta tāpēc, ka viņā ir doma, ar kuru viņš vēlas dalīties.

Tas attiecas arī uz uzņēmēju, skolotāju, fotogrāfu, dizaineru un ikvienu cilvēku, kurš rada kaut ko vērtīgu citiem.

Kad tu radi no tīras un patiesas vietas, tev vairs nav izmisīgi jācenšas piesaistīt uzmanību. Tavs darbs pats var kļūt par kaut ko tādu, kas cilvēkus dabiski pievelk.

Tas nenozīmē, ka atzinība, nauda vai panākumi ir slikti mērķi. Tie var būt skaisti un dabiski tava darba rezultāti. Taču, ja tie kļūst par vienīgo iemeslu, kāpēc tu radi, tu vari pamazām zaudēt saikni ar to, kas sākotnēji iededza tevī radošo dzirksti.

Tu sāc salīdzināt sevi ar citiem. Tu pārāk daudz domā par cilvēku reakcijām. Tu pielāgo savas idejas tam, ko, tavuprāt, citi vēlētos redzēt vai dzirdēt.

Un kādā brīdī vari pamanīt, ka radi arvien vairāk, bet izjūti arvien mazāk prieka.

Kā atgriezties pie patiesas radīšanas?

Sāc ar vienu vienkāršu jautājumu:

Ja neviens neredzētu manu darbu, mani neslavētu un neatalgotu, vai es tik un tā vēlētos to radīt?

Nesteidzies ar atbildi.

Varbūt tu atcerēsies kaut ko, ko bērnībā darīji ar aizrautību. Varbūt prātā ienāks ideja, kuru gadiem esi atlicis, jo tā šķita pārāk neparasta vai nepraktiska. Varbūt sajutīsi vēlmi rakstīt, dziedāt, gleznot vai radīt kaut ko tādu, kam vēl pat nav nosaukuma.

Dod šai vēlmei iespēju.

Radi kaut nedaudz katru dienu, neprasot sev tūlītēju rezultātu. Eksperimentē. Esi zinātkārs. Ļauj sev kļūdīties un atklāt jaunas iespējas. Neprasi katrai idejai uzreiz kļūt par lielu sasniegumu.

Dažkārt visskaistākais rodas tieši tad, kad pārstājam sevi piespiest.

Un tad var notikt vēl kas interesants.

Kad tavs darbs kļūst patiesāks, cilvēki tajā sāk atpazīt arī kaut ko no sevis. Viņi sajūt sirsnību. Viņi atrod domas, emocijas un iespējas, kuras paši varbūt jau sen meklējuši.

Tavs radošais darbs var kļūt par tiltu starp tavu iekšējo pasauli un kāda cita cilvēka sirdi.

Tev nav jāpatīk visiem. Tev nav jāuzrunā ikviens. Tavs uzdevums nav radīt kaut ko tādu, ko visi apstiprinās. Tavs uzdevums ir dot iespēju patiesajam sev izpausties caur to, ko tu radi.

Varbūt tieši tur slēpjas radošuma magnētiskā pievilcība: nevis centienos kļūt neatvairāmam, bet gan drosmē būt patiesam.

Un tagad es vēlos tev uzdot kādu jautājumu.

Ja tu varētu radīt pilnīgi brīvi, bez bailēm, salīdzināšanas un vajadzības pēc citu atzinības, ko tu patiesībā vēlētos radīt?

Vai tā būtu dziesma, grāmata, glezna, jauns uzņēmums, neparasta ideja vai kaut kas tāds, kas pasaulē vēl nemaz nepastāv?

Varbūt šis radošais spēks jau sen dzīvo tevī un tikai gaida, kad tu tam atvēlēsi vietu.

Vai esi gatavs to atbrīvot?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Radošais spēks, kas pievelk

  Radošais spēks, kas pievelk Iedomājies gleznotāju, kurš kādu rītu apsēžas pie tukša audekla. Viņa priekšā ir krāsas, otas un bezgalīgas ie...