Pārliecības spēks: kā mainās mūsu pasaule

Pasaule, kas aicina mūs mainīties

Iedomājieties, ka pasaule, kurā dzīvojat, nav tik nemainīga, kā dažkārt šķiet. Jūsu ieradumi var mainīties, attiecības var iegūt jaunu dziļumu, un tas, ko vakar uzskatījāt par neiespējamu, rīt var kļūt par reālu iespēju.

Arī jūs pats neesat pabeigts stāsts.

Tomēr daudzi no mums dzīvo tā, it kā mūsu personība, spējas un nākotne jau būtu noteiktas. Mēs sev sakām: „Es vienmēr esmu bijis tāds.” „Man nekad nav veicies ar naudu.” „Es neesmu pietiekami drosmīgs.” „Manā vecumā vairs nav iespējams sākt no jauna.”

Šādi vārdi var šķist nekaitīgi, taču, atkārtojoties dienu pēc dienas, tie var kļūt par neredzamām robežām.

Varbūt lielākais ierobežojums nav tas, ko mēs pašlaik spējam izdarīt, bet gan tas, ko esam pārstājuši uzskatīt par iespējamu.

Garīgajās mācībās dažkārt tiek apgalvots, ka visa pasaule, sākot no atomiem līdz dzīvajām šūnām, mainās atbilstoši mūsu pārliecībām. Šo domu var uztvert kā aicinājumu pārdomāt mūsu saikni ar realitāti, taču zinātne neapstiprina, ka mūsu domas tiešā veidā pārveido atomus vai šūnas atbilstoši personīgajām vēlmēm.

Tomēr pastāv cita, ikdienā novērojama pārmaiņu iespēja: mūsu priekšstats par sevi ietekmē to, kā mēs domājam, ko pamanām, kā rīkojamies un kādas iespējas esam gatavi izmantot.

Un ar to jau pietiek, lai sāktu interesantu ceļojumu.

Iekšējais tēls, kas vada mūsu izvēles

Kad mēs kļūstam par savu pārliecību robežām

Iedomājieties cilvēku, kurš uzskata sevi par kautrīgu un nespējīgu veidot jaunus kontaktus.

Kad viņš ierodas nepazīstamu cilvēku sabiedrībā, viņš var klusēt, izvairīties no acu kontakta un gaidīt, kad kāds cits uzsāks sarunu. Pēc tam viņš aiziet mājās ar sajūtu, ka atkal nav spējis iepazīties ar nevienu.

Viņa pieredze šķiet apstiprinām veco pārliecību.

Taču kas notiktu, ja viņš sāktu domāt citādi?

Nevis: „Es esmu pārliecināts un vienmēr zinu, ko teikt”, bet gan: „Es mācos justies brīvāk citu cilvēku klātbūtnē.”

Šī nelielā atšķirība rada telpu eksperimentam. Viņš var uzdot vienu jautājumu, pasmaidīt vai uzklausīt kādu cilvēku ar patiesu interesi.

Varbūt saruna izdosies, varbūt ne. Taču viņš vairs nav ieslodzīts vienā iepriekš noteiktā lomā.

Tas pats princips var attiekties uz darbu, finansēm, veselību un mīlestību. Ja mēs sevi uzskatām par cilvēkiem, kuri nespēj mācīties, mēs varam izvairīties no jaunām prasmēm. Ja sākam uztvert sevi kā cilvēkus, kuri var pakāpeniski augt, kļūstam atvērtāki mācībām un palīdzībai.

Mūsu pārliecības nav vienīgais spēks, kas nosaka dzīvi. Taču tās var ietekmēt to, kā mēs piedalāmies savas dzīves veidošanā.

Jūs esat vairāk nekā jūsu pašreizējais stāsts

Varbūt esat piedzīvojis neveiksmi, zaudējumu vai vilšanos, kas lika apšaubīt savas spējas.

Varbūt citi cilvēki reiz jums pateica, ka jūsu sapņi ir pārāk lieli vai ka jūs neesat pietiekami labs.

Šādi vārdi var palikt atmiņā daudz ilgāk, nekā mēs vēlētos.

Taču pagātnes pieredze nav pilnīgs nākotnes apraksts.

Jūs varat atzīt, ka kaut kas nav izdevies, nepadarot neveiksmi par savu identitāti. Jūs varat atzīt, ka pašlaik kaut ko neprotat, neizdarot secinājumu, ka nekad to neiemācīsieties.

Varbūt jums nav jāizdomā pilnīgi jauns cilvēks, par kuru kļūt. Varbūt pietiek atklāt tās savas īpašības, kurām līdz šim nav bijis pietiekami daudz vietas.

Kā sākt mainīt savu iekšējo pasauli

Vienkārša prakse ikdienai

Šodien izvēlieties vienu jomu, kurā jūtaties ierobežots. Tā var būt nauda, attiecības, veselība, darbs vai jūsu pašu pašvērtējums.

Atrodiet dažas minūtes un uzdodiet sev trīs jautājumus.

Pirmais jautājums: ko es par sevi uzskatu?

Piemēram: „Es neprotu pārvaldīt naudu”, „Es vienmēr izvēlos nepareizus cilvēkus” vai „Es esmu pārāk vecs, lai mācītos.”

Vienkārši pierakstiet savu domu, nemēģinot sevi nosodīt.

Otrais jautājums: vai tā ir visa patiesība?

Varbūt jums ir bijušas finansiālas kļūdas, taču esat arī pieņēmis gudrus lēmumus. Varbūt kādas attiecības ir beigušās sāpīgi, taču tas nenozīmē, ka visas turpmākās attiecības būs tādas pašas.

Meklējiet nevis mākslīgu pozitīvismu, bet plašāku skatījumu.

Trešais jautājums: kā es rīkotos, ja pieļautu jaunu iespēju?

Ja ticētu, ka varat apgūt finanšu prasmes, varbūt šodien apskatītu savus izdevumus. Ja pieļautu, ka esat pelnījis cieņpilnas attiecības, varbūt skaidrāk izteiktu savas vajadzības. Ja sāktu uztvert veselību kā procesu, kuru iespējams atbalstīt, varbūt izvēlētos pastaigu, labāku atpūtu vai sarunu ar veselības aprūpes speciālistu.

Izvēlieties vienu mazu darbību un izdariet to.

Jums nav nepieciešams uzreiz mainīt visu savu dzīvi. Jums tikai jādod sev iespēja piedzīvot kaut ko tādu, kas neatbilst vecajam ierobežojošajam stāstam.

Pārpilnība sākas arī ar to, ko spējam ieraudzīt

Jauna attieksme pret iespējām

Pārpilnība bieži tiek saistīta ar naudu, īpašumiem vai panākumiem. Tomēr tai ir arī cita puse: spēja pamanīt resursus, kurus agrāk neesam ievērojuši.

Cilvēks, kurš tic, ka viņam nav nekā vērtīga, var nepamanīt savas prasmes, pieredzi vai cilvēkus, kuri būtu gatavi palīdzēt.

Kad viņš sāk sev jautāt, ko jau prot un ko vēl var apgūt, viņa skatījums kļūst plašāks. Viņš var ieraudzīt iespēju apgūt jaunu profesiju, piedāvāt savu pakalpojumu vai izveidot ciešāku sadarbību ar citiem.

Tas negarantē bagātību. Ārējie apstākļi, pieejamie resursi un nejaušība joprojām ir svarīgi. Taču plašāks skatījums var palīdzēt pieņemt pārdomātākus lēmumus un izmantot reālas iespējas.

Arī mīlestībā un mierā notiek kaut kas līdzīgs.

Ja uzskatām, ka mums vienmēr jābūt stipriem, mēs varam slēpt savu ievainojamību. Ja sākam pieļaut, ka palīdzības lūgšana ir drosmes, nevis vājuma izpausme, mūsu attiecības var kļūt patiesākas.

Varbūt brīvība nav spēja kontrolēt visu, kas notiek, bet gan spēja izvēlēties, kā mēs atbildam uz to, ko dzīve mums piedāvā.

Jūsu vērtība nav atkarīga no jūsu pārliecībām

Ir svarīgi atcerēties, ka ne visas grūtības rodas no mūsu domāšanas.

Cilvēks var saglabāt cerību un tomēr saslimt. Viņš var smagi strādāt un sastapties ar finansiālām grūtībām. Viņš var būt mīlošs un tomēr piedzīvot attiecību zaudējumu.

Šādos apstākļos nebūtu taisnīgi apgalvot, ka cilvēks pats ir radījis savu ciešanu, jo nav pietiekami labi domājis vai ticējis.

Mūsu iekšējais spēks nav maģiska kontrole pār dzīvi. Tas ir viens no resursiem, ar kuru palīdzību mēs varam sastapties ar dzīvi tādu, kāda tā ir.

Dažreiz spēks nozīmē rīkoties. Dažreiz tas nozīmē pieņemt atbalstu. Dažreiz tas nozīmē atpūsties un ļaut sev nebūt kārtībā.

Jums nav jākļūst par ideālu cilvēku, lai būtu pelnījis mieru, cieņu, veselības aprūpi, mīlestību un iespēju dzīvot jēgpilni.

Jūsu dzīvei ir vērtība arī pārmaiņu vidū.

Pasaule vēl nav izstāstījusi visu savu stāstu

Varbūt mēs pārāk bieži uztveram sevi kā kaut ko jau pabeigtu: cilvēku ar noteiktu raksturu, noteiktām spējām un noteiktu nākotni.

Taču dzīve turpina mūs pārsteigt.

Mēs iemācāmies lietas, par kurām agrāk neiedomājāmies. Satiekam cilvēkus, kuri maina mūsu skatījumu. Atklājam sevī pacietību, drosmi vai maigumu tieši tajos brīžos, kad bijām pārliecināti, ka mums to trūkst.

Un varbūt pats interesantākais nav tas, ka mēs varam kļūt par jebko, ko vien iedomājamies. Varbūt interesantākais ir tas, ka mēs vēl nezinām visas iespējas, kas slēpjas mūsu pieredzē, attiecībās un spējā mācīties.

Šovakar, pirms aizmigt, varat sev uzdot vienu klusu jautājumu:

Ja mans pašreizējais priekšstats par sevi nebūtu pēdējais vārds, ko vēl es varētu atklāt?

Jums nav jāatrod atbilde uzreiz.

Varbūt rīt kāda saruna, kāda nejauša sastapšanās vai kāds mazs lēmums ļaus ieraudzīt kaut ko jaunu. Un varbūt jūs uz brīdi apstāsieties, sajūtot, ka pasaule nav kļuvusi citāda, bet jūsu attiecības ar to ir ieguvušas mazliet vairāk telpas.

Kas zina — cik daudz no tā, ko mēs saucam par savām robežām, patiesībā ir tikai stāsti, kurus vēl neesam iemācījušies aplūkot no cita skatpunkta?

Please read similar posts at https://drlal.ro