Pieņēmuma likums finanšu pārpilnībai
Vai finanšu pārpilnība sākas daudz agrāk nekā bankas kontā?
Ir viegli noticēt, ka nauda ir tikai skaitļi. Ka pārpilnība ir atkarīga no ekonomikas, darba tirgus vai veiksmes. Mēs augam pasaulē, kur bieži dzirdam, ka visam nepietiek, ka drošība ir trausla un ka vairāk vienmēr pieder kādam citam.
Tomēr Pieņēmuma likums piedāvā pavisam citu skatījumu.
Tas neapgalvo, ka ārējie apstākļi nav svarīgi. Tas aicina paskatīties dziļāk – uz to, ko mēs pieņemam par patiesību vēl pirms pasaule mums kaut ko parāda.
Es pamanīju, ka daudzi cilvēki nemeklē tikai lielākus ienākumus. Viņi meklē mieru. Sajūtu, ka dzīve viņus atbalsta. Brīvību pieņemt lēmumus bez nepārtrauktām bailēm. Varbūt pārpilnība sākas tieši tur.
Kādu ierobežojumu mēs patiesībā cenšamies pārvarēt?
"Man nepietiek."
Šī doma var izpausties dažādos veidos.
"Man nepietiek naudas."
"Man nepietiek zināšanu."
"Man nepietiek veiksmes."
"Es vienmēr atpalieku."
Ar laiku šādas domas kļūst tik pazīstamas, ka mēs tās vairs nepamanām. Tās sāk izskatīties kā fakti.
Un tad visa pasaule tiek skatīta caur šo filtru.
Katrs negaidīts rēķins kļūst par pierādījumu trūkumam.
Katrs atteikums kļūst par apliecinājumu tam, ka dzīve nav mūsu pusē.
Katra cita cilvēka veiksme sāk šķist kā atgādinājums par mūsu pašu iespējamo neveiksmi.
Es pamanīju, ka vislielākais ierobežojums bieži nav naudas daudzums. Tas ir pieņēmums par sevi.
Kāda dziļāka patiesība slēpjas zem šī ierobežojuma?
Mūsu iekšējā pasaule klusām veido ārējo pieredzi
Pieņēmuma likums aicina uz drosmīgu jautājumu.
Kas notiktu, ja es pārstātu sevi uztvert kā cilvēku, kuram nepietiek?
Nevis izliktos.
Nevis pārliecinātu sevi ar skaļām frāzēm.
Bet pamazām pierastu pie citas iekšējās identitātes.
Cilvēka, kurš tic, ka dzīvē ir vieta arī viņam.
Cilvēka, kurš drīkst saņemt.
Cilvēka, kurš var radīt vērtību.
Šeit nav runa par burvestībām.
Drīzāk par to, ka mūsu uzmanība, izvēles un rīcība sāk sekot tam, ko mēs uzskatām par iespējamu.
Ja es pieņemu, ka durvis vienmēr būs aizvērtas, iespējams, es pat nepamēģināšu tās atvērt.
Ja pieņemu, ka iespējas eksistē, mana dzīve sāk izskatīties citādi.
Varbūt durvis nav radušās tikai tāpēc, ka es tās beidzot ieraudzīju.
Finanšu pārpilnība nav tikai par naudu
Tā ir attiecību kvalitāte ar dzīvi
Nauda ir svarīga.
Tā dod drošību, izvēles iespējas un brīvību.
Tomēr cilvēks var pelnīt daudz un joprojām dzīvot pastāvīgā trūkuma sajūtā.
Savukārt kāds cits, veidojot stabilu ceļu soli pa solim, izjūt arvien lielāku uzticēšanos dzīvei.
Pārpilnība bieži izpaužas arī citādi.
Laiks.
Veselība.
Dziļākas attiecības.
Iekšējs miers.
Radošums.
Spēja dalīties.
Spēja pieņemt palīdzību.
Es ievēroju, ka šīs lietas bieži sāk augt kopā.
Kad cilvēks pārstāj dzīvot nepārtrauktā trūkuma sajūtā, viņš sāk redzēt vairāk iespēju nekā draudu.
Vienkārša prakse, ko vari sākt jau šodien
Pajautā sev vienu klusu jautājumu
Šovakar apsēdies dažas minūtes mierā.
Nevajag piespiest sevi kaut kam ticēt.
Vienkārši pajautā:
"Ja es jau ticētu, ka dzīve mani atbalsta, ko es šodien domātu citādi?"
Ļauj atbildei atnākt lēni.
Varbūt tā būs pavisam maza.
Varbūt tu uzrakstīsi vienu ideju.
Varbūt nosūtīsi vienu vēstuli.
Varbūt beidzot pieņemsi komplimentu.
Varbūt atļausi sev atpūsties bez vainas sajūtas.
Mazie soļi reti izskatās iespaidīgi.
Taču tie bieži maina virzienu daudz vairāk nekā viens milzīgs lēmums.
Kā tas paplašina iespējamo?
Mēs sākam redzēt vairāk nekā vakar
Kad mainās pieņēmums, mainās arī jautājumi.
No:
"Kāpēc man nekad nesanāk?"
Uz:
"Kur šeit varētu būt iespēja?"
No:
"Kas ar mani nav kārtībā?"
Uz:
"Ko vēl es par sevi neesmu pamanījis?"
Šīs nav tikai pozitīvas domas.
Tās ir jaunas perspektīvas.
Un perspektīvas bieži rada jaunas izvēles.
Jaunas sarunas.
Jaunas sadarbības.
Jaunas prasmes.
Jaunu drosmi.
Es brīnos, cik daudz iespēju agrāk palika nepamanītas tikai tāpēc, ka tās neatbilda vecajam priekšstatam par to, kas ir iespējams.
Atgūt spēku bez vainas
Tu neesi vainīgs par katru apstākli
Pieņēmuma likumu dažkārt saprot pārāk vienkāršoti.
It kā katrs dzīves notikums būtu cilvēka paša radīts.
Tas var kļūt smags un netaisnīgs skatījums.
Dzīvē ir nejaušības.
Ir ekonomiskas krīzes.
Ir slimības.
Ir zaudējumi.
Ir situācijas, kuras mēs neizvēlējāmies.
Tomēr arī šajos brīžos paliek kaut kas ļoti vērtīgs.
Spēja izvēlēties, kādu attiecību veidot ar nākamo soli.
Tas nav par vainu.
Tas ir par iespēju.
Par to, ka tava iekšējā pasaule joprojām ir vieta, kur vari atgriezties.
Tur neviens nevar pieņemt lēmumus tavā vietā.
Un varbūt tieši tur sākas īstā brīvība.
Pārpilnība ikdienas dzīvē
Tā dzīvo pavisam parastos brīžos
Varbūt pārpilnība nav tikai lieli ienākumi.
Varbūt tā ir drosme pajautāt par labāku atalgojumu.
Varbūt tā ir gudrība atteikties no darba, kas iztukšo.
Varbūt tā ir spēja mācīties jaunas prasmes.
Varbūt tā ir vēlme palīdzēt citam, nebaidoties, ka pašam pietrūks.
Es pamanīju, ka dzīve reti mainās vienā dienā.
Taču cilvēks var mainīties vienā dienā.
Un tad dzīve pamazām sāk atbildēt citādi.
Miers, uzticēšanās un atvērtība
Varbūt bagātība sākas klusumā
Mēs bieži domājam, ka pārliecība rodas pēc panākumiem.
Varbūt reizēm notiek pretēji.
Neliela uzticēšanās rada vienu soli.
Viens solis rada pieredzi.
Pieredze rada jaunu pārliecību.
Un šis aplis turpina augt.
Es nezinu, kā izskatīsies tava nākamā iespēja.
Varbūt tā jau ir tavā tuvumā.
Varbūt tā izskatās daudz pieticīgāka, nekā esi iedomājies.
Varbūt tā sākas sarunā.
Varbūt klusumā.
Varbūt pavisam parastā pirmdienas rītā.
Es pamanīju, ka dzīve reti steidzas.
Tā biežāk aicina.
Es brīnos, cik daudz pārpilnības mēs nepamanām, jo skatāmies tikai uz to, kas vēl nav atnācis.
Tas mani padarīja ziņkārīgu.
Varbūt vissvarīgākais pieņēmums nav par naudu.
Varbūt tas ir par to, vai mēs ticam, ka dzīve vēl joprojām spēj mūs pārsteigt.
Es nezinu.
Bet man šķiet, ka šis jautājums ir vērts palikt atvērts vēl vienu dienu.
Please visit https://drlal.cz
